Universālā grāmatvedības politika

8. Inventarizācijas instrukcija

Lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites un atskaites datu neapšaubāmību, uzņēmums veic
inventarizācijas saskaņā ar instrukciju par inventarizācijām, kurš paredz pārskata gada slēguma
inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību. Uzņēmumā var
paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskas inventarizācijas, pēkšņās inventarizācijas
(gadījumos, kad konstatēta zādzība, vērtību bojāšana, ugunsgrēks vai stihiska nelaime u.c., vai
arī kad inventarizācijas veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka
materiālo atbildību).


Inventarizācijas instrukcijas ir uzņēmuma grāmatvedības apraksta sastāvdaļa.

 

Par inventarizācijām uzņēmumā ir atbildīgs tās vadītājs, kurš inventarizācijas veikšanai uzņēmumā ar
rakstveida rīkojumu izveido inventarizācijas komisiju (ne mazāk kā 3 cilvēku kopskaitā), nosaka
inventarizācijas uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.


Aizliegts veikt objekta inventarizāciju, ja attiecīgā inventarizācijas komisijas grupa nav pilnā
sastāvā.


Inventarizācija izdarāma materiāli atbildīgās personas (vai tās pilnvarotas personas) klātbūtnē.

 

Ārkārtējos gadījumos (materiāli atbildīgās personas bezvēsts prombūtnes, nāves un citos
gadījumos, kad nav iespējama trešās personas pilnvarošana) uzņēmuma vadītājs pieņem lēmumu
par inventarizācijas veikšanu bez materiāli atbildīgās personas klātbūtnes, pieaicinot uzņēmuma
revidentu vai arī citas uzticamas personas.

 

Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu apstrādei par vērtību
saņemšanu un nodošanu, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites dokumentos
(kartītēs, grāmatās u.c.) un aprēķinātiem atlikumiem.

 

Pārskata gada slēguma inventarizācija nav obligāti jāveic pārskata gada pēdējā dienā, ja
grāmatvedības dati dod iespēju arī bez dabā veiktas inventarizācijas noteikt patiesos materiālo
vērtību veidus, daudzumus un to novērtējumu naudas vienībās.

 

Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu
dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši
grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.

 

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī
sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta LR likumdošanā.

 

Pie pamatlīdzekļiem tiek piesaistīti priekšmeti, kuru derīgās izmantošanas laiks ir vairāk nekā 12
mēneši un vērtība vairāk nekā 2000 EUR. Nolietojuma uzskaites periods 1 reizi gadā.Pamatlīdzekļu
nolietojums (amortizācija) tiek uzskaitīta ar atlikuma samazināšanas metodi (degresīvā metode).
Uzņēmumā pārceno pamatlīdzekļu objektus vienu reizi gadā (decembrī) pēc stāvokļa uz atskaites
gada 1.janvāri. Ja uzņēmumam veidojas uzkrājumi, tie tiek paredzēti pamatlīdzekļu remontam un
uzņēmuma aktivitātēm.

 

Mazvērtīgie līdzekļi tiek ierakstīti mazvērtīgo līdzekļu sarakstā. Mazvērtīgo un ātri nolietojošos
priekšmetu vērtība tiek norakstīta nolietojumu uzskaitīšanas rezultātā: aprēķinu veids pēc 100%
likmes to nodošanas brīdī ekspluatācijā. Mazvērtīgie un ātri nolietojušies priekšmeti, kuru
vērtība ne vairāk kā 200 EUR par vienu vienību, tiek norakstīti uz izmaksām, tos nodod
ekspluatācijā. Mazvērtīgo un nolietojušos priekšmetu kustības kontrole, līdz to galīgai
izslēgšanai, tiek noformēta ar attiecīgiem norakstīšanas aktiem.
Pirms materiālo vērtību faktiskā stāvokļa pārbaudes uzsākšanas, inventarizācijas komisijai:
:: jāiepazīstas ar inventarizējamo objektu, attiecīgo inventarizācijas instrukciju un jāsastāda
inventarizācijas veikšanas plāns;
:: jāpārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir lietošanas kārtībā;
:: jāpārbauda, vai uz inventarizācijas brīdi pēdējie saņemšanas un izsniegšanas dokumenti par
materiālo vērtību un naudas līdzekļu kustību ir iereģistrēti dokumentos un nodoti grāmatvedībā,
pretējā gadījumā jādod laiks šīm darbībām un jāuzsāk inventarizācija tikai pēc tam.
Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos ne mazāk kā divos eksemplāros
(no kuriem viens paliek materiāli atbildīgās personas rīcībā) un tos aizpilda saskaņā ar šādiem
noteikumiem:
:: uzrāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus: uzņēmuma nosaukums, dokumenta
nosaukums un numurs, sastādīšanas datums, pamatojums, vērtību un objektu kodi (numuri) un
nosaukumi, mēra vienības, daudzums, cenas, summas u.c. (atkarībā no inventarizējamā objekta
veida), kā arī saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu inventarizācijas komisijas paraksti un
materiāli atbildīgās personas paraksts;
:: saraksti jāsastāda skaidri un saprotami, izpildot tos ar skaitļošanas tehniku vai ar roku;
:: katrā saraksta lappusē jāuzrāda atbilstošas kontrolsummas (materiālo vērtību kārtas numuru
skaits vai visu vērtību kopsumma naturālos rādītājos neatkarīgi no tā, kādās mēra vienībās
vērtības uzrādītas);
:: ja vērtību faktisko stāvokli pārbauda, mainoties materiāli atbildīgajām personām, tad persona,
kas pieņem vērtības, parakstās sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kas nodod, par to
nodošanu;
:: ja sarakstos ieraksti tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam;
:: kļūdu labošana izdarāma visos sarakstu eksemplāros, svītrojot nepareizos ierakstus, uzrakstot
pareizos, kā arī uzrādot kas labojis, kad un kāpēc labots. Labojumi jāparaksta visiem
inventarizācijas komisijas locekļiem un materiāli atbildīgām personām.

 

Nemateriālos ieguldījumus inventarizē pēc attiecīgajiem dokumentiem, rūpīgi pārbaudot uzrādīto
summu pamatojumus atsevišķiem nemateriālo ieguldījumu posteņiem.

 

Naudas līdzekļu inventarizācija:

 

:: naudas līdzekļu inventarizācijas gaitā pārbauda skaidras naudas atlikumus uzņēmuma kasēs,
bezskaidras naudas atlikumus uzņēmuma kontos bankās un citās kredītiestādēs, naudas līdzekļus
ceļā, kā arī naudas un naudas norēķinu dokumentus bilances sastādīšanas datumā;
:: inventarizējot kasi, pārskaita visas naudas zīmes atsevišķi pa valūtu nosaukumiem un
atspoguļo inventarizācijas sarakstos, uzrādot valūtas banknošu (naudas zīmju) skaitu pēc
nomināliem un to kopējo summu;
:: naudas līdzekļu atlikumus uzņēmuma kontos bankās un citās kredītiestādēs (Latvijā un ārvalstīs)
inventarizē pēc bankas kontu izdrukām. Uz šo dokumentu pamata sastāda inventarizācijas sarakstus, kuros uzrāda bankas (kredītiestādes) nosaukumu, adresi, konta numuru, valūtas
nosaukumu un atlikumu;
:: inventarizē naudas norēķinu dokumentus: no pircējiem, pasūtītājiem un citiem debitoriem
saņemtos čekus, kā arī kreditoriem (citiem uzņēmumiem un fiziskām personām) izsniegtos
čekus.

 

Norēķinu inventarizācija:
:: norēķinu inventarizāciju veic saskaņojot prasību un parādu summas ar debitoriem (par
aizdevumiem, ar pircējiem un citiem) un kreditoriem (par aizņēmumiem pret obligācijām un
citiem aizņēmumiem, t.sk. no kredītiestādēm, norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem,
par maksājamiem vekseļiem un citiem parādiem);
:: inventarizējot norēķinus, pēc attiecīgajiem dokumentiem pārbauda kontos uzrādītās summas.

 

Lai pārliecinātos par saņemamām summām, visiem pircējiem un citiem debitoriem jānosūta
izraksti no personīgiem kontiem par viņu parādiem. Izrakstu nosūta kopā ar vēstuli, kurā
debitoru lūdz paziņot vai viņš, piekrīt vai nepiekrīt personīgo kontu izrakstu summām vai arī
atbildēt vienīgi nesaskaņu gadījumā.

 

Norēķinu kontos ar debitoriem un kreditoriem jāpaliek vienīgi saskaņotām summām;
:: sevišķi rūpīgi jāpārbauda konts "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" attiecībā uz
summām par precēm ceļā un norēķiniem ar piegādātājiem par preču materiālajām vērtībām,
pieņemtiem darbiem un izmantotiem pakalpojumiem, par kuriem no piegādātājiem vai
darbuzņēmējiem norēķinu dokumenti nav saņemti. Pārbaudi izdara pēc attaisnojuma
dokumentiem, nosakot piegādātāju, no kura pieprasa rēķinu.
:: sastādot inventarizācijas sarakstus, atsevišķi uzrāda īstermiņa prasības un parādus (kad
maksājuma termiņš iestājas gada laikā) un ilgtermiņa (kad debitoru parādi saņemami vēlāk nekā
gada laikā pēc pārskata datuma un kreditoru parādi maksājami pēc viena gada);
:: inventarizācijas sarakstos jāuzrāda inventarizēto bilances, debitoru un kreditoru personīgo
kontu nosaukumi un uz savstarpējās saskaņošanas rezultātiem pamatotas prasību vai parādu
summas. Ja nav izdevies saskaņot norēķinu summas, kā arī strīda gadījumā inventarizācijas
sarakstā jāuzrāda uz attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības ierakstu pārbaudi pamatotas
summas. Par strīda gadījumiem ar debitoriem rakstiski jāziņo uzņēmuma vadībai. Ja parāds
uzskatāms par nesaņemamu, par to sarakstam jāpievieno attiecīgi dokumenti vai komisijas
slēdziens;
:: sastādot īstermiņa parādu inventarizācijas sarakstu, atsevišķi jāparāda arī: summas, kuras
uzskatāmas par uzņēmuma saistībām nākamajā pārskata gadā; saistības pret darbiniekiem algu
izmaksas ziņā; jebkuri uzņēmuma nodokļu un nodevu parādi valsts institūcijām.

 

Pēc objektu vai bilances posteņu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija vai
attiecīgā inventarizācijas darba grupa noformē noteiktajā kārtībā inventāra (inventarizācijas)
sarakstus, pievieno tiem dokumentus, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā, kā arī
paskaidrojumus un priekšlikumus un iesniedz uzņēmuma vadītājam.

 

Inventarizācijas rezultātu noformēšanai var lietot vienotus reģistrus, kuros apvienoti
inventarizācijas sarakstu un salīdzināšanas sarakstu rādītāji. Var arī sastādīt salīdzināšanas
sarakstus tikai par tām vērtībām, par kurām konstatētas atšķirības no grāmatvedības datiem.

 

Starpības starp grāmatvedības datiem un datiem pēc inventarizācijas sarakstiem: novērtējumos,
vērtību pārpalikumus, iztrūkumus, zudumus (no bojāšanās, morālās novecošanās un citus)
jāatspoguļo ar ierakstiem attiecīgajos grāmatvedības kontos, pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja norādījumiem, saskaņā ar attiecīgajos likumdošanas un citos normatīvajos dokumentos,
konkrētajā uzņēmumā noteikto kārtību un darba līgumiem (koplīgumiem).

 

Inventarizācijas rezultāti ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības kontos pēc iespējas drīzāk, bet
ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā inventarizācija bija veikta. Pārskata gada
slēguma inventarizācijas rezultāti obligāti jāattiecina uz pārskata gadu un jāiegramato ar pārskata
gada beigu dienas datumu, arī ja inventarizācija faktiski notikusi vai tās rezultāti konstatēti pēc
šīs dienas.

 

 
powered by tomehost